Bagātība neizjauc ģimeni. Klusešana gan.

Ineta Raizberga, INVL Family Office finanšu konsultante

Bagātība neizjauc ģimeni. Klusešana gan.

Turīgas ģimenes reti izjūk tāpēc, ka tām trūkst naudas. Daudz biežāk spriedze rodas tādēļ, ka par naudu, varu, atbildību un nākotni ģimenē nav runāts pietiekami skaidri.

Latvijā ģimenes kapitāls bieži vēl nav vairāku paaudžu mantojums. Tas ir pirmās paaudzes kapitāls, radīts pēc neatkarības atjaunošanas -uzņēmējdarbībā, īpašumos, karjerā un lēmumos, kas prasīja drosmi uzņemties risku. Tāpēc daudzas ģimenes tagad pirmo reizi nonāk pie jautājuma, kā šo kapitālu saglabāt un nodot tālāk tā, lai nākamā paaudze kopā ar aktīviem saņemtu arī skaidrus principus, kas palīdz saglabāt gan kapitālu, gan attiecības.

Sarunu par nākotni bieži pirmās sāk sievietes. Ne tāpēc, ka šie jautājumi būtu tikai viņu atbildība, bet tāpēc, ka viņas nereti pirmās pamana to, kas ikdienas steigā paliek nepateikts: nākamās paaudzes gatavību, attiecību nianses, neizrunātās bažas un trauslo līdzsvaru starp taisnīgumu un vienlīdzību. Jautājumi mēdz būt vienkārši, bet neērti. Kas notiks, ja cilvēka, kurš šodien pieņem svarīgākos lēmumus, rīt vairs nebūs? Vai tie, kuri šo kapitālu reiz pārņems, ir gatavi ne tikai to saņemt, bet ari pieņemt ar to saistītos lēmumus? Vai tas, kas vienam šķiet pašsaprotams, patiešām ir skaidrs visai ģimenei?

Šāda saruna nav autoritātes apšaubīšana. Tās ir rūpes par ģimenes nākotni - iespēja svarīgākos jautājumus izrunāt laikus, nevis brīdī, kad izvēles jau kļuvušas sarežģītākas.

Turība pati par sevi negarantē pēctecību. Kapitālu var pārrakstīt vai sadalīt, bet tas vēl nenozīmē, ka ģimene ir vienojusies par tā jēgu. Vienam tas nozīmē brīvību bērniem, citam - pienākumu turpināt biznesu, vēl kādam -drošību visai ģimenei vai iespēju atbalstīt sabiedrībai nozīmīgas iniciatīvas. Problēmas parasti nerodas tāpēc, ka viedokļi atšķiras. Tās rodas tad, ja šie viedokļi nekad nav

izrunāti un salikti kopīgā sistēmā. Tāpēc arvien vairāk ģimeņu pasaulē veido ģimenes konstitūciju - vienošanos par principiem, pēc kuriem kapitāls kalpos ģimenes labklājībai un mantojumam nākamajās paaudzēs. Tā palidz definēt, kā tiek pieņemti lēmumi, kurš var vadīt uzņēmumu, kā tiek atbalstīti bērni, kā rīkoties, ja kāds vēlas izstāties, un kā saglabāt taisnīgumu starp mantiniekiem. Šie jautājumi izklausās praktiski, taču to pamatā vienmēr ir vērtības. Un par vērtībām vienoties ir grūtāk nekā par skaitļiem.

Latvijā šis process daudzās ģimenēs vēl tikai sākas. Atšķirībā no Rietumeiropas, kur kapitāla pēctecības jautājumi risināti vairākās paaudzēs, Baltijā tas nereti notiek pirmo reizi. Nav gatavas formulas, taču ir skaidra likumsakarība - jo agrāk šie jautājumi tiek sakārtoti, jo mierīgāks var būt risinājums.

Šajā procesā būtiska loma ir pieredzei - zināt, kuri jautājumi ģimenēs visbiežāk prasa īpašu uzmanību, kā tos izrunāt pirms dokumentu sagatavošanas un kā veidot sarunu tā, lai tā palīdzētu nonākt pie kopīga risinājuma. Daudzģimeņu biroja uzdevums ir palīdzēt ģimenei strukturēt šo procesu - uzdot būtiskos jautājumus, sagatavot ģimenes locekļus diskusijai un piesaistīt juridiskos, nodokļu un citus profesionāļus, lai gala risinājums atspoguļotu ne tikai īpašumtiesību struktūru, bet arī ģimenes ilgtermiņa mērķus.

Ģimenes kapitāls nav tikai konts bankā, uzņēmuma daļas vai īpašumu saraksts. Tie ir cilvēki, attiecības un izvēles, ko ģimene pieņem kopā. Cilvēkam, kurš pirmais rosina šo procesu, ģimenē bieži ir īpaši nozīmīga loma. Viņš palīdz pārvērst nojautas skaidrībā un dod ģimenei iespēju par nākotni vienoties laikus.

Kapitālu var mantot, taču skaidrību, kopīgu virzienu un spēju pieņemt gudrus lēmumus ģimenei jāiemācās veidot kopā. Tieši tas bieži kļūst par īsto mantojumu nākamajai paaudzei.